Dzīvojot dažādās informācijas telpās, atsevišķos jautājumos sabiedrība polarizējas, tajā pašā laikā sabiedrībā ir arī daudz saskarsmes punktu, kurus varam akcentēt un veidot saprašanos. Lai risinātu mūsdienu drošības jautājumus, vajadzīga visaptveroša iesaiste un sabiedrības saliedētība. Bērziņa norādīja, ka politisko un militāro mērķu sasniegšanai tiek izmantots integrēts militāro un nemilitāro paņēmienu lietojums. Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa iepazīstināja auditoriju ar esošās situācijas analīzi nacionālās drošības kontekstā. Rumpēters uzsvēra mediju radītā satura nozīmību, ar to daļēji skaidrojot interneta patēriņa pieaugumu, jo internetā ir pieejams daudzveidīgs un interesants saturs visām mērķauditorijām, un šobrīd tas ir izaicinājums tradicionālajiem medijiem. Televīzijas auditorijas pētījuma dati atspoguļo arī to, ka jauniešu auditorija labprātāk patērē saturu arī latviešu valodā, savukārt gados vecāko auditorijas daļu vairāk interesē saturs krievu valodā. Ja gados vecāki cilvēki vairāk izvēlas dažādus informatīva satura raidījumus, tad jauniešu auditorija (12-24 gadi) vairāk patērē izklaides saturu un sporta pārraides. Auditorijas pētījumi liecina arī par atšķirīgu patērēto mediju satura izvēli cittautiešu vidū.
Frigorifico aspes ideal no enfria tv#
Cittautiešu auditorijā vecumā no 12-24 gadiem skatītākais TV kanāls bija 3+, savukārt klausītākais radio bija Eiropas Hitu Radio (EHR). Jāņem vērā, ka dažādās vecuma grupās rādītāji atšķīrās.
gadā, bet šobrīd tas neliecina par būtisku radio klausītāju auditorijas samazināšanos cittautiešu vidū, savukārt skatītākais televīzijas kanāls bija Pirmais Baltijas Kanāls (PBK). Radio un televīzijas sasniegtās cittautiešu auditorijas (Reach%) rādītāji ir stabili, ar nelielu radio auditorijas samazinājumu 2017. gadā apsteidza gan Lietuvu, gan Igauniju. Internetā ik dienas sasniegtās auditorijas ziņā Latvija 2017. Diskusijas ievadā Kantar TNS pārstāvis Oskars Rumpēters norādīja, ka arvien lielāka auditorijas daļa priekšroku dod mediju satura patēriņam internetā, nevis izvēlas tradicionālos mediju kanālus. Diskusijas ietvaros eksperti sprieda par krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu un mediju lomu Latvijas demokrātijas stiprināšanā. Atklājot diskusiju NEPLP locekle Gunta Līdaka ieskicēja šīs diskusijas tēmu, tās sensitīvo pusi un iezīmēja galvenos diskusijas jautājumus – kā mediji runā, uzrunā un saprot krievvalodīgo auditoriju un kā Latvijas medijiem darboties apstākļos, kad blakus ir lielvara ar milzīgām satura ražošanas iespējām.
11.aprīlī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēja diskusiju ar nosaukum “R.U.S.
0 kommentar(er)
